Pa jumtiem!

Šodien un vispār, ar katru brīdi arvien vairāk sajūtot pavasari, atkal gribas klaiņot pa jumtiem. Paldies, mani bezbailīgie jumtu cilvēki, kas arī ir pietiekami traki, lai vienā brīdī pēkšņi jau atrastos ceļā uz kārtējo jumtu. Naktī vai dienā. Terra libra!

Kā mēs gandrīz noindējāmies ar zilskābi! Īsstāsts.

Viss sākās ar krūzītes piesaldēšanu. Labi, ka viss nebeidzās ar krūzītes piesaldēšanu. Tur noteikti bija amonija rodanīds un bārija hidroksīds. Asistēja toreizējās klasesbiedrenes - biedre Kalviša un Diāna. Skolā vēl bija tikai dežurante, pa 1. stāva ķīmijas kabinetu rosījāmies tikai mēs. Piesaldēšana pavisam lieliski izdevās! :) Neizdevās vēlāk.
Toms, par vidi aizdomādamies, negribēja, ka bārijjoniņš staigā pa pasauli apkārt viens pats, tāpēc nolēma pirms liešanas izlietnē sadraudzināt bārijjonu ar sulfātjonu. Sadraudzināšanai tika izvēlēts netipiski daudz sulfātveidīgo, kas peldējās tepat pie rokas esošajā konc. sērskābes pudelē.
Pēc piegāzšanas Tomam neviļus prātā ienāca kvalitatīvās analīzes praktikums ar milzīgu signālvārdu ZILSKĀBE! Tiesa, kas tiesa - tiocianāts, oksidētājs, skāba vide - viss, kas vien nepieciešams, lai rastos zilskābe. Pa durvīm ienāca Diāna: "Smaržo pēc mandelēm!" Es neatceros, ko es tajā brīdī bļāvu, bet mērkaķa ātrumā mēs visi trīs bijām pavisam ārā no skolas, drēgnumā.

Viss ir kārtībā, Diānu vēl vakar redzēju uz ielas. Kalviša arī ir pavisam dzīva no sākuma līdz beigām!


Un jūs visi, visi taču esat lieliski!