Būt savā skolā, atgriezties svešā skolā

uz tās tāfeles es reiz zīmēju sauli
baltu kā piens

pāri tam slieksnim es kāpu
vienmēr ar cieņu

pa tām kāpnēm augšup un lejup
staigāju lepns

un tiem kokiem bija tik košas lapas
sarkanas un brūnas

pa to logu es skatījos uz putniem
brīviem debesīs

laiks
ir laiks
ir laiks doties
jau ir laiks

bet laika nav
laika nav
kavēties
un palikt

sasodīts tu esi
laiks
tev ir divas dabas

uz tās tāfeles to sauli
nodzēsīs kāds cits

pāri tam slieksnim
citas zoles staigās

pa tām kāpnēm augšup un lejup
citi soļi skries

tik lapas tiem kokiem
tikpat košas būs

un pa to logu aizvien
putnus varēs redzēt

un atkal ies laiks
un dzēsīs un zīmēs no jauna
sauli debesīs
un pavasarus nomainīs vasaras

tās sienas klusēs
un neteiks neko nevienam
un kad mēs būsim ļoti tālu laikā aizgājuši
un kad mēs vairs nebūsim
tad neviens nemaz nezinās ka esam dzīvojuši

jo tās sienas klusēs
un neteiks neko nevienam

_______

Šo es atradu pie 12. klases papīriem. Es šajās brīvdienās biju savā skolā, bet atgriezos svešā skolā. Redzēju gan to tāfeli, gan atkal kāpu pāri tam slieksnim. Viens mazais man aiznesās garām pa trepēm. Tagad tās ir viņa trepes. Bet es zinu, ka mani joprojām atceras tās sienas. Jo es esmu pazīstams ar savas skolas sienām. Vairāk nekā kāds spēj iedomāties - mēs iepazināmies un turpinājām iepazīties gan pa dienu, kad klaiņoju no vienas mācību stundas uz otru, gan pa traki skaļajām mūzikas naktīm. Sienas klusē, tāpēc arī tās tagad nevar pateikt mazajam, ka trepes, pa kurām viņš man tikko aiznesās garām, kādreiz bija arī manas trepes.

Ikviena šķiršanās ir atkalredzēšanās atmiņās

sen atpakaļ salidojumā

tu būsi žurnālists,
un tavas ziņas es lasīšu,
jo zinu, ka nemelo tu.

tu būsi mākslinieks,
un uz tavām izstādēm es iešu,
jo tu būsi zīmējis tās gleznas.

tu būsi ārsts,
un pie tevis es iešu,
kad būšu slims.

tu būsi ministrs,
un nebūs man kauns,
jo zinu, ka godīgs esi.

tu būsi aktieris,
un uz tavām izrādēm es iešu,
jo tu spēlēsi galveno lomu.

tu būsi sportists,
un lepns es būšu,
kad avīzē lasīšu tavu vārdu.

tu būsi arhitekts,
un pie tevis es iešu,
kad celšu sev māju.

jo mēs bijām visi kopā,
te – savā iesākumā.

Cita pasaule

Šonedēļ bija atkal. Visas ikdienas lietas es centos darīt mērkaķa ātrumā, jo kavēt nedrīkst - noteiktajā laikā jābūt uz skatuves. Sirmais onkulis, akadēmijas orķestru direktors Jānis ierastajā gaitā apstaigā visu placi. Un tā sākās katra šīsnedēļas pēcpusdiena, kas turpinājās ar turpat 4 un citu iemeslu dēļ pat 6 stundu spēlēšanu. Bet es laikam jums neesmu stāstījis, kā es sāku iet mūzikas skolā.

Bija pavasaris. Vai varbūt arī cits gadalaiks, bet spīdēja saule un sniega nebija. Mēs ar mammu gājām pa ielu un viņa jautāja, vai es negribot iet mūzikas skolā. Mazais Toms piekrītoši purināja galvu. Šķiet, ka uz jautājumu, ko es gribu spēlēt, es atbildēju, ka ksilofonu. Pēc aprunāšanās tomēr nonācām pie klarnetes. Mans vectēvs spēlēja klarneti un tenorsaksofonu. Tai pat dienā, kad mēs ar mammu gājām pa ielu, vectēvs vēlāk rādīja savu klarneti, par kuras esamību es iepriekš pat nenojautu. Mūzikas skolā gan mani gribēja iebīdīt trompetes klasē, jo bija pazudis klarnetes skolotājs, visbeidzot viņš tomēr uzradās un mācīšanās varēja sākties. Es gan īsti daudz neatceros neko no savām pirmajām stundām, lai nu kā - pēc daudziem gadiem pienāca gala eksāmens. Man bija jāspēlē arī viena kaut kāda koncerta I daļa. Eksāmena dienā mēs strādājām tikai ar koncertmeistari, skolotājs ieradās tikai uz eksāmenu. Es sāku sūdzēties viņai, ka diez vai varēšu izturēt pēc Massenet Meditācijas vēl kaut kādu garu koncerta I daļu. Vārds pa vārdam un Toms panāca savu viltīgo plānu - izņemt kaut kādu tur blakuspartijas blakusblakuspartiju - viena lapa mazāk jāspēlē, kaut kādā vietā vienkārši pārlecām uzreiz uz reprīzi, tonalitāte tā pati, nekas nekur nebija aizmodulējies, viss organiski iekļāvās kompozicionālā plūdumā. Eksāmenā gan skolotāja sejas izteiksme par neko labu neliecināja. Kas tas bija? Tā bija kupīra, es teiktu! (Tagad ir ļoti jāsmejas.)

Tā pagāja mūzikas skola, pēc tam tā turpinājās nedaudz tenorsaksofona klasē.

Bet jāatgriežas pie šīs nedēļas. Jāsaka paldies par šādu iespēju - pabūt uz skatuves klarnešu galā kopā ar visiem foršajiem akadēmijas zvēriem. Un šovakar bija koncerts - JVLMA Pūtēju orķestru diriģēšanas klasei - 15. Krāsaina programma. Šuku ruku tū.

Vēlāk notika lavīšanās operas mājā uz koncertu. Es nesaprotu, kā viņam izdevās no klavierēm izdabūt tik klusu skaņu. Tehniski izcils. Tāds ir Jevgēnijs. Es priecājos, ka to dzirdēju. Pat ja tev nav 100 Ls biļetei, galvenais ir labs plāns - izlikties par stulbiem ārzemniekiem, kas knapi runā angliski. Šajā gadījumā mēs bijām slovēņi, ja nu kas. Neliela salšana ārpusē un drīz drīz mēs jau sēžam 2. balkonā.

Rīt no rīta būs termodināmika olimpiešiem. Viss atkal būs pa vecam. Bet ir labi, ja ik pa brīdim sanāk padzīvoties tādā citā pasaulē.