Pasaulē ir četri gadalaiki,
Tie man ir iemācīti.
Ar smalkām, vēja ārdītām sniegpārslām uz ledaina ceļa,
Ar karstu negaisa lietu pāri bezgalīgi ziedošām pļavām,
Ar sarkanās liesmās degošām kļavām
tie man ir iemācīti.
Pavasari cilvēki dzīvē mācās divreiz.
Trīsreiz, četrreiz, n-reiz.
Kad sētnieki pēdējo ledu dauzīs no ietvēm,
Tad tu, mazo cilvēk, zināsi, ka ir pavasaris.
Un tā ir tā pirmā reize.
Pārējās var būt -
ziemā asā vējā,
lietū karstā dienā,
rudens laikā vēsā.
Es Tevi!
