Var jau paņemt to stikla kasti,
Ko sauc par akvāriju.
Bet kuģi uz tevi skatīsies
Ar sarauktām pierēm.
Zelta zivtiņas nebūs vainīgas,
Ja ar apaļām,
Nicības pilnām acīm
Uz tevi skatīsies zivis,
Kad iesi pār tiltu.
Kur tu liksi to savu
Mikrookeānu?
Mikrodzīvokļa
Mikroistabas
Mikrokaktā?
Un tā viņš tur stāvēs
Bez vētrām,
Bez haizivīm
Un bez peldošiem lediem
Tavam mikropriekam.
Bet ledu kraus krastā
Rīgas jūras līcis,
Un Biskajs
Sakulsies šampanietī,
Un ledlauži spaidīs ar krūtīm
Pārējiem ceļu.
Un albatross ar savu spārnu
Iegriezīs vēl vienu robiņu
Zaļajā vilnī.
Un jūra nopūtīsies -
Vēl viens ir kļuvis
Mikrocilvēks.
Ar to es tev negribu teikt,
Ka mājās ir jātur zilonis.
2 komentāri:
Un es domāju - nez, no kurienes tas akvārijzilonis, ko rādīju mēmajā šovā. No Ojāra!
pavisam nebiju aptvēris, ka kaut kur manā prātā kādā domā kādreiz būtu bijis kopā zilonis un akvārijs. Redz, ka tiešām no Ojāra!
Ierakstīt komentāru