Kā solīju: Glomerulārā filtrācija

Šodien pēc intensīvās farmakoloģijas mācīšanās mans prāts atkal ieriņķojis eksaktajā orbītā. Un tieši tāpēc iedomājos par saviem IChO slovēņu draugiem. Man noteikti viņiem jāuzraksta vēstule. Nikai jau būs pagājis pirmais gads Kembridžā. Pārējiem, šķiet, Ļubļanas Universitātē. Bet es jums pastāstīšu, kā es sāku aizrauties ar ķīmiju.

Kad es vēl nebiju piedzimis, bet biju gandrīz jau piedzimis, mana mamma strādāja laboratorijā. Un vēlāk arī nedaudz skolā. Tur es pirmo reizi kādu dažu gadu vecumā satiku savu pirmo ķīmijas skolotāju, toreizējo mammas kolēģi. Es sēdēju uz krēsla laboratorijā, šūpoju kājas, kuras vēl nesniedzās līdz zemei, un blisinājos apkārt. Tur bija daudz grāmatu un lieli plaukti, kas pilni ar traukiem un vielu burkām. Vēlāk mamma vairs nemācīja ne ķīmiju, ne bioloģiju, tāpēc viesošanās skolas ķīmijas kabinetā un laboratorijā vairs nenotika.

Pagāja laiciņš un 5. klasē es mājās atradu leģendārās Rudzīša/Feldmaņa ķīmijas mācību grāmatas un ļoti lasīju. Es daudz ko vēl nesapratu, bet izlasījis tās grāmats biju viarākkārt. Tā tas arī beidzās. Kad skolā oficiāli bija jāsāk mācīties ķīmija, mana galva bija pilna ar informātiskām lietām, man patika iet uz ķīmijas stundām, bet nedarīju to ar tādu azartu, kā domāju, ka to darīšu, būdams vēl 5. klasē. Un nu jau 9. klasē mana pirmā ķīmijas skolotāja, ar kuru jau reiz sastapos bērnībā, piedāvāja doties uz olimpiādi. Kā nu ne - 5. klasē lasīto es taču ar' nebiju vēl aizmirsis un viss toreiz bija tik vienkārši! Bet es atteicos no došanās uz olimpiādi. (Tagad Toms ir iegrimis ilgā pauzē un domā, cik gan daudz kas nebūtu noticis, ja tā arī būtu palicis.)

Es, protams, piedalījos olimpiādē. Dažas dienas pēc atteikuma, es aizgāju pie skolotājas un teicu, ka tomēr gribu piedalīties. Es pat tagad nesaprotu, kas lika mainīt manas domas un kāpēc es tomēr izdomāju piedalīties. Bet mācīšanās varēja sākties! Man ļoti patīk mācīties to, kas mani interesē. Bija tik priecīgi atkal lasīt Feldmaņa/Rudzīša un citas grāmatas tā pamatīgāk. Olimpiādes rītā man bija temperatūra. Arī iepriekšējās dienās. Tāds pusdzīvs es tur aizvilkos un sēdēju. Atnācu mājās un gulēju līdz vakaram.


Tā viss sākās. Viss tā sākās. Dzīvošanās pa Ķīmijas fakultāti sestdienu rītos līdz vēlam vakaram tā sākās, alfa tā sākās, daudzi mani draugi tā sākās. Mana saprašana tā sākās. Paldies, Tom, ka tu tomēr aizgāji toreiz.

Nekad, nekad ne no kā nedrīkst atteikties, kas tev nenāk par sliktu.

Es uzrakstīšu vēstuli saviem IChO slovēņu draugiem!